(paņemt līdzi šokolādes naudiņas vai konfekšu kasti, līgavas pušķi, ziedus Ingas mammai, līgavainim piespraužamo, bļodu, sāli trauciņā, šampanieti)
Uģis: Labdien, šai mājā! Vai ir meita ko mums dot?
Vita: Pēc līgavas - cik jauki, Mēs jau tevi gaidām. Jā, līgava mums ir – nevar ne acu atraut – Jauna, glīta, skaista, bet.. Lai rokās viņu dabūtu, Tev draugs jāpacenšas būs…
Pēc šiem vārdiem līgavainis ienāk pa durvīm
Vita:
Maigu vārdu pasaulē daudz,
Un visus tos līgava pelnījusi,
Tagad kāpsi pa kāpnēm tu
Un savu līgavu mīļi uzrunāsi,
Bet, ja kļūme gadīsies
Un mēmiem vārdiem mētāsies
– Nebūs dabūt līgaviņu…
Līgavainim jākāpj pa kāpnēm un mīļi, laipni jāsauc sava līgava, uz katra pakāpiena pa vārdam, ja nevar neko izdomāt, tad maksā vienu šokolādes naudiņu!
Augšā stāv līgava un līgavas vecāki
Līgavas vecāki:
Nenākat sveši ļaudis,
Tukšajām kabatām;
Ja būs tukšas kabatiņas,
Mēs meitiņas nedosim.
Uģis:
Devu naudu, nežēloju,
I par mazu malējiņu:
Ne naudiņa dzirnas velk,
Velk mazā malējiņa.
Līgavainis iedod konfekšu naudiņu tētim, ziedus mammai! Uģis un Vita piesprauž līgavainim puķi pie krūts, iedod līgavai viņas pušķi.
Vita: No šī brīža Jūsu dzīves ceļi satiekas un nekad vairs nedrīkst šķirties, tādēļ mēs par to arī īpaši centīsimies gādāt. Kā zīme būs šīs glāzes, kurās iegravēti jūsu vārdi.
Uģis: Lai šī diena Jums būtu visbrīnišķīgākā, vai gandrīz visā jūsu mūžā! Un nevajag satraukties, ja izirusi matu šķipsna, saplīst zeķubikses, nosmērēts uzvalks, vai kāda cita ķibele…Jūs šodien redzat un dzirdat tikai viens otru, un pārējam nav nozīmes…Bet tomēr, lai nekas šodien neatgadītos, pirms ceļa vajadzētu kā saderināšanās zīmi iedzert kādu šampanieša glāzi.
Visi iedzer šampanieti no iegravētajām glāzēm, samīļo Ingas vecākus, visi gatavi braukšanai uz dzimtsarakstu nodaļu, visi jau pie ārdurvīm, taču vēl pirms:
Vita: Senāk saimnieces esot bērušas sāli pavardā, lai to nenoskaustu ļaunums un skauģi. Un tagad, kad jūs sākat savu kopīgās dzīves ceļu un no šīs dienas kopīgi kursiet savu ģimenes pavardu, mēs gribam lai arī jūsu ceļš būtu pasargāts no nelaimēm, un lai
tam nekas un neviens sliktais netiek klāt.
Uģis: Imant, tev jānoslauka mājas slieksnis, lai kopīgais nākotnes ceļš būtu tīrs, bet tu, Inga, uzber uz tā trīs šķipsniņas sāli, tas pret skauģiem.
Ārā stāv bļoda ar ūdeni, kurā jaunajam pārim pirms braukšanas kopīgi jānomazgā mute vienā ūdenī, lai dzīvojot kopā nekad nebūtu vairs jāšķiras.
Braucam uz dzimtsarakstu nodaļu.
14. 30 sarakstīšanās ~ 15. 00
Jaunlaulātie dodas uz šampanieša zāli, kur nodod viens otram zvērestus un dejo, fotogrāfēšanās, viesi tiek aicināti doties kopā ar Ingu un Imantu viņu pirmajās kopdzīves takās, taciņās, ceļos, kalnos un pauguros, izdalītas lentas, ko piesiet kāzu viesu mašīnām, pēc jaunlaulāto ieskatiem var pacienāt viesus ar šampanieti, uzkodām. Visi braucam pie „Laimdotas” – vietas, kur pirmo reizi iepazinās
Vita: Mūsu jaunā pāra dzīves ceļa sākumā gribam pie sevis aicināt cilvēkus, kuru vainas dēļ mums šodien bija jāizbrīvē sava sestdiena, jātērē nauda frizieriem, dāvanām, jāizvēdina uzvalki un kleitas un galu galā visas dienas garumā jāsmaida un jāpriecājas, tie ir Zanda un Ivo, pateicoties kuriem satikās šie divi cilvēki, kas šodien sasēja savas dzīves pavedienus kopā uz mūžu.
Uģis: Pirmkārt mēs vēlētos šiem cilvēkiem uzdāvināt ko tādu, kas apliecinātu un vienā vārdā pateiktu jūsu darbu – „trāpīts” (katram uzdāvina amora figūriņas) Un tagad varbūt varat atklāt kā tas patiesībā notika, bet, ja nevarat atcerēties, tad vienkārši novēlējums no jums. Zanda un Ivo stāsta par Imanta un Ingas iepazīšanos, vai arī izsaka vēlējumus jaunajam pārim.
Vita: Bet otrs iemesls, kāpēc esam tieši šeit ir, lai atskatītos uz pirmo tikšanos un iespaidiem. Un kā zināms tad pirmā reize it visā ir nezināma mulsuma pilna un noslēpumaina, tāpēc… lai atkal sperot kādu pirmo soli – šoreiz nezināmajā kopdzīvē jums katram būs jāuzraksta šeit pirmie iespaidi vienam par otru, par jūsu tikšanos, un pēc tam tos piesiesim pie šiem baloniem, lai vēji aiznes mulso iesākumu, neveiklos klusuma brīžus, nelaikā un nevietā varbūt izteiktās frāzes un muļķīgos žestus un mīmikas, lai pagātne vairs nevarētu ietekmēt tagadni un nākotni.
Jaunlaulātie uzraksta savus iespaidus, ko ieliek aploksnē, piesien pie baloniem un palaiž.
Uģis: Un vēl, tagad jau pašā sākumā mums ir jānoskaidro, kurš tad šajā ģimenē būs tas lielākais pavarda kūrējs, ģimenes maka turētājs, tāpēc mēs katram no jums iedosim vienu latu un jums 5 – 10 minūšu laikā būs jāsavāc pēc iespējas vairāk saimniecībā noderīgu, dažādu lietu, un tad vēlāk arī noskaidrosim, kurš ir saimnieciskāks un taupīgāks.
Jaunlaulātie dodas veikalā iepirkties
Tālāk dodamies ceļā uz Tērveti.
~ 15. 30
1) Mazais Jelgavas tilts – LIKTEŅA TILTS – ar cik soļiem pāries pāri (ar līgavu uz rokām), tik gadus arī kopīgi dzīvos
Vita:
Bij divas dzīves reiz,
Bij divas takas reiz
Nu viena dzīve taku min,
Cik tai ir laimes,
To tikai divas sirdis zin…
2) Jelgavas parka tilts – MĪLESTĪBAS TILTS – saslēdz atslēdziņu un atslēgu iemet ūdenī
Uģis:
Viens tevi mīl,
Un tu esi vajadzīgs pasaulē,
Tu mīli vienu,
Un Tev vajadzīga visa pasaule,
Lai viņam to dotu…
3) Lielais Lielupes tilts – BĒRNĪBAS TILTS – palaiž papīra kuģīšus
Vita:
Mēs zināsim visu, kas bijis,
Bet tas vairs nesalieks mūs,
Jo vairāk par visu, kas bijis,
Mums nozīmē viss kas vēl būs…
4) Tilts pār „Svēti” – NĀKOTNES TILTS – ieber sīknaudu, lai nākotnē šeit atgrieztos
Uģis:
Vēl nav dzimis zemes virsū tāds cilvēks,
Kas neatdos visu sava mūža laiku
Par dzīves pavasara sakaistāko mirkli – mīlestību…
5) Tilts pār „Auci” – GRĒKU TILTS – katrs uzraksta uz lapām savus „iepriekšējās vientuļnieku dzīves” nedarbus, lapiņas ieliek pudelē un iemet ūdenī, lai straumes tos aizskalo nebūtībā un tie nekad neatgrieztos
Vita: Un pēkšņi Tevi pārņem atskārsme par to, ko tu mīli, tev nevajag ne lasīt, ne analizēt, ne mācīties…
6) Tilts pār „Tērveti” – CERĪBU TILTS – jāpāriet pāri ar labām domām
Uģis:
Nav nozīmes meklēt
Paradīzē vai peklē,
Bet ja reiz satiksi to,
Sauksi par savējo…
~18. oo Esam atbraukuši līdz TNP, kur jauno pāri sagaida kariete ar zirgu, bet pirms došanās aprakt vīna pudeli un Rūķu mežu, jauno pāri izšūpina šūpolēs, lai labāk iešūpojas arī jaunā kopdzīve, viesi tiek pacienāti ar ēdamo un dzeramo… Jaunais pāris un Vita brauc karietē rakt vīnu, Uģis paliek kopā ar viesiem un, lai tos izklaidētu iesaka kādu jautru spēli, vai arī vienkārši sākt savā starpā iepazīties iebaudot kādu dzērienu, uzkodu…
Rūķu mežā: abi uzraksta svarīgākās pamatvērtībasmīlest1ibā un kādu iedomājas savu kopdzīvi pēc gada, lai nākamgad braucot pēc vīna varētu izlas1it un redzēt, kas piepildījies un kas ne…
~18. 30 varam doties atpakaļceļā uz vakariņām Glūdas pamatskolā, pa ceļam pārejot vēl pēdējo
7) Tilts pār mazo „Tērveti” – ATVADU TILTS – iemet ūdenī divus vainadziņus, lai atvadītos no bērnības, trakulīgās pagātnes un bez jebkādiem šķēršļiem dotos tālāk kopīgā nākotnē.
Vita: Bet jūs esat tagad, šodien un te, un tas ko jūs redzat ir jūsu pasaule, vienalga cik skaista vai neglīta tā - tā ir jūsu vienīgā…
~19. 00 esam pie Glūdas pamatskolas, kur pie ieejas novilktas lentas, pirms ieiešanas pa savas kopdzīves vārtiem jaunajam pārim jāpierāda, ka viņi spēs uzturēt savu kopdzīvi –
- jāatmudžina dzijas, kā pierādījums, ka arī turpmāk spēs kopā atmudžināt dzīves mezglojumu
- kopīgi jāuzkurina mazs ugunskuriņš
– pirmā uguns ģimenes pavardā
- kopīgi jāapēd striķī iekārts ābols
– pirmā kopīgā ģimenes maltīte
Kad tas izdarīts – jaunais pāris kopā ar viesiem dodas iekšā namā, līgavainis nes līgavu – uz sliekšņa šķīvis apklāts ar dvieli, kad tam uzkāpts savāc šķīvja lauskas un dvieli, lai redzētu cik pēcnācēju un lai nebūtu atpakaļceļa. Namā viesus sagaida jaunā pāra mātes ar paplāti un kurās maize un sāls un tēvi tur paplāti ar ūdens glāzi. Jaunlaulātie ēd… Kad visi sanākuši - dodas uz telpu kur būs galdi, bet pirms tam:
